Atceros gan ka draudzene pārvācās uz purčiku, viņa mani veda pie sevis ar mašīnu naktī. Meklējām viņas dzīvokli 40 min, jo viss izskatījās vienāds. Baiba
Dzīvojot vietās, kur vietas daudzums ir ierobežots, mēs paliekam radoši ar to, kā šīs vietas izmantot un kā attiecīgi pielāgot dzīvi - es to izjutu kā bērns, taču kā pieaugušais, droši vien meklētu katru iespējamo izeju, lai dzīvi piepildītu citur. Gundega
Ja godīgi, man vizuāli nekas nepatīk, parasti tās tiek būvētas klajā laukā, attiecīgi tur nav koku, tikai garas, neglītas mājas + tur vienmēr ir vējains. bet man patīk sajūta atrodoties tādos rajonos, šķiet, ka tur ir apstājies laiks vai es esmu aizceļojusi uz padomju laikiem, tur viss ir citādāks / dīvaināks. Santa
Vasarā ir forši, ziemā galīgi garām. Sandija
Mikrorajoni, daudzdzīvokļu namu kompleksi, tie ir radīti pēc nepieciešamības izvietot pēc iespējas lielāku cilvēku daudzumu tuvāk ražošanas, tirdzniecības, peļņas centriem. Tie ir instrumenti cilvēku plūsmu kontrolēšanai, tie pārsvarā, vismaz mūsu valstī, ir radīti priekš ekonomiskās sistēmas, un kompromizē ar cilvēku nepieciešamībām un vēlmēm. Mikrorajons tā ir būtne, organisms kas dzīvo dažādās dimensijā, ģeogrāfiskajā, indivīdualā, ekonomiskajā, kolektīvī vēsturiskajā, politiskajā, u.c. dimensijā. Ir mistēriska, plašuma sajūta, kad dažreiz atminos pie sevis to cik ļoti arhitektūra - mūsu dzīves gaitas nodrošina un ierobežo. Tas ķieģelis ir reāli Deep shit. Anatolijs
Ļoti laba, pašorganizēta sistēma, kā monitorēt pagalma bērnus laikā, kad nav telefona - vienmēr būs kāds kaimiņš, kas visu būs redzējis pa logu. Dita
Padomju laiku mājas nav sevišķi skaistas, un tās visas ir vienādas, kas ir tipiski tā laika komunisma arhitektūrai. Bet uz tām var paļauties, un tās ir praktiskas. Vasja
Ērtums, nodrošinājums, centralizētās apkures, patīk sēdēt virtuvē svečgaismā un skatīties uz pretējo blokmāju. Patīk atsvešinātība. Anita
Pamanīju to, kad paziņas no citas valsts atbrauca ciemos un lūdza parādīt, kas tad tās padomju mājās ir. Monotonas, vienādas, bez arhitektoniskiem elementiem. Viktorija
Tas sākotnējais koncepts, par teorētisku privātumu, bet patiesībā tas tika veidots kā konstants novērošanas mehānisms. Tīri interesanti par to kā attīstās sabiedrība, un kā mūsu vide tiek iekārtota atbilstoši konkrētam valdošajam mehānismam. Agnese
Tā kā cilvēku izmitināšana bloku mājās guļamrajonos ir pretdabiska, tas pārspēj visu individualitātes jēdzienu un sagrauj garu. Tas ir ilgstošs sāpīgs eksperiments, kur sākotnēji izmantojot pagaidu risinājumu, pastāvīgi izmitina miljoniem cilvēku. Tas nav paredzēts, lai to izbaudītu; tas ir paredzēts, lai tas kalpotu kādam mērķim. Peter
Liekas valdzinoši tas, kā cilvēki iekārto savus balkonus vai lodžijas. Tas, kā izvēlas iekārtot kāpņu telpas. Tas, vai un kā rūpējas par zaļo zonu ap ēku, jo tas parāda, ka pilsēta ir dzīva. Tas parāda to, kā katrs iedzīvotājs vēlas (vai nevēlas) iekārtot savu apkārtējo vidi, tas ir sabiedrības estētisko vērtību un dzīves kvalitātes atspoguļojums. Sabīne
Ja kaimiņš nošķaudās, tu vari viņam pateikt: “Uz veselību!” Jelena
Atkritumu šahtas man kā laukos dzīvojošai bija kaut kas jauns. Sandija
Mazāk zirnekļu nekā privātmājās. Un easy centrālā apkure. Alīna
Neglīta arhitektūra, bezpersoniska vide, dzīvošanai neērta infrastruktūra. Patīk smarža treptelpā, ja kāds kaimiņš gatavo kaut ko garšīgu, jo man patīk garšīgi paēst. Lote
Nav slikti, bet varētu būt labāk. Jan
Tas ka dzīvokli pēc platības ir vienādi, bet iekštelpu apdare, mebeles nav, veidojot dzīvoklis ļoti dažādus. Anete
Vienu rītu apakašējo kaimiņu balkons bija nokritis. Kādu laiku bija bail iziet uz savējā. Liene
Sajūta - tā vecā, piesmēķētā kāpņu telpa, kur Vasīlijs jūtas kā uz sava balkona. Agnese
