Neko citu es nezināju, bija stadions, kāpjamie, uz kuriem dažreiz tantes vēdināja paklājus, vītols un pusriepas, pa kurām kāpt. Bija diezgan jauki! Eva
Minimālais dizains, kurš ir apaudzis ar omīšu kultūrslāni. Un bailīgi padomju lifti, ko vienalga izmantoju. K
Daudzdzīvokļu mājas man atgādina ciemošanos pie omes un opapa Jelgavā. Tie dzīvokļi un pagalms man atgādina bērnību, un ir ļoti patīkamas atmiņas. Man šķiet, ka vienmēr, kad esmu kāpņutelpā, lai dotos uz dzīvokli, sajūtu ceptu pankūku vai vārītu kartupeļu smaržu. Tas man atgādina mājas un dod patīkamu sajūtu, jo ēdiens ir labsajūta. Tomēr esmu arī bijusi citos dzīvokļos pie draugiem vai klasesbiedriem, kas man ir devuši drūmu, tumšu iespaidu. Manuprāt, tas ir atkarīgs no smaržām kāpņu telpās. Piemēram, cigarešu smarža ir nepatīkama, bet ziedu smarža no puķēm, kas stāv vāzē uz pastkastītēm pie ieejas dzīvoklī, dod ļoti patīkamu sajūtu. Manas omes un opapa dzīvokļa namā vienmēr bija ziedi pie ieejas. Santa
Projekta autori nedomāja par mani kā indivīdu, kuram ir vēlmes un vajadzības, bet gan kā par zobratu politiskajā mehānismā. Dzīvot šeit ir kā piederēt vecajai ideoloģijai. Var dzirdzēt kaimiņus, mazas virtuves, vannasistabas. Dizains, kurš nav vērsts uz "buržuāzisko" atpūtu, saviesīgo kopā būšanu, bet gan dzīvošana kā utilitāra pieredze. Kate
Dzīvoklī, kur dzīvojam tagad, kaimiņu durvis ir ļoti tuvu mūsējām, un, kad viņi ver vaļā savas durvis, izklausās tieši tāpat it kā vērtu vaļā mūsējās. Kad esi viens mājās un zini, ka tagad nav laiks, kad nāks kāds no savējiem, nav ļoti omulīgi. Pie šī bija kādu laiku jāpierod, it īpaši naktīs. Evija
Patīk atgādinājums, ka mēs visi no kaut kurienes nākam un viss ir saistīts pāri laikam un telpai. Liene
Man patika, kad visiem bija +/-vienādi dzīvokļi un jebkurā brīdī varēja aiziet pie kāda drauga bez ziņošanas. Nekas man nav tik labi palīdzējis saprast cilvēkus kā bloķenes. Vienreiz gandrīz arī izkritu pa balkonu. Vilis
Ir jāizmēģina, lai zinātu kā ir. Un kā izskatās, dzīvokļu namu jautājums joprojām nav atrisināts. Būvēt mākam, bet izveidot funkcionējošas sabiedrības šajās mājās - nē. Patīk, ko Grassroots arhitekti dara nabadzīgākajos rajonos visā pasaulē. Viņi ieklausās iedzīvotājos, nevis uzspiež savus risinājumus. Iet projām no klasiskā top down, un strādā bottom up. Kate
Kā bērnam tās platības likās milzīgas, taču tagad, atrodoties bloku māju rajonā, nemaz tik lieli pagalmi neliekas, par divistabu dzīvokļiem nemaz nerunājot. A.S.
Ha, pirmkārt, var augsti uzkapt un paskatities visu no augšas. Un vispar forša sajūta būt daudzdzīvokļu ēkā, tada sajūta, ka katram blokam piemīt sava aura, un vispār man tas ir nostalģiski. Mersedese
Kāpņu telpās vienmēr ir izteikti nepatīkama smaka, un sienas ir dīvainā krāsā. Katrā blokmājā, kurā esmu bijis, kāpņu telpā ir savdabīga smaka. Visas smaržo gandrīz vienādi, bet katrai ēkai ir sava. Un tās nekad nav patīkamas, bet tu pierodi, un tu veido ar to attiecības. Dažās ēkās, kur ir kopīgi gaiteņiem, tur parasti glabājas visdažādākie krāmi – rati, ragavas, plaukti ar ievārījumu vai, kas zina, kas. Dzīvokļos, īpaši tajos, kas celti 70. un 80. gados, ir tik tikko pietiekami daudz vietas, lai pārvietotos un uzglabātu visas savas lietas. Dīvainākais ir tas, ka visi dzīvokļi ir vienādi – pat dažādās pilsētās jūs varat atrast dzīvokļus ar vienādu plānojumu. Peter
Redzot debesis, izjūti plašumu un mazliet šķiet, ka esi laukos. Signe
Vienmēr saplīsušais padomju laiku lifts, kurā bail kāpt iekšā un kuram noteikti ir cigarešu melnie nospiedumi uz sienām,vai kāda izdurta poga. Kitija
Dažreiz piečurāti lifti, bet tā ir normāli. Ir dzirdēts, ka ir noziedzīgi rajoni, bet personiski neesmu nokļuvusi tādā situācijā. Karlīne
Dzīvoklī zem mums kaimiņš kādreiz turēja kazu balkoniņā. Anastasija
Visu bērnību nodzīvoju daudzstāvenē un nekad nezināju, kā tas ir, kad ir augsti griesti, kas ļauj elpot un domāt. Un kaimiņu gaļas klapēšana arī izklausās mazliet tālāk. Dita
Atceros, ka vienmēr kāds teica, ka drīz viņa sabruks. Andris
Mammas mājai jumts bija vaļā, un vasarā kāpu pa trepēm un gatavojos tur eksāmeniem, reizēm aizmigu. Reiz kāda veļas mašīna noplūda piecus vai sešus stāvus uz leju. Ūdens plūda no griestiem, no rozetēm - no visur. Visi skraidīja pa stāviem un kliedza viens otram, es neatceros, kā tas viss beidzās. Marijana
Raugoties no ērtības viedokļa - viss primāri nepieciešamais pa rokai. Skolas, poliklīnika, sporta laukumi, sab. transports. Nereti arī vairums draugu. Ieva
