Man gribas domāt, ka esmu uzaugusi daudzdzīvokļu māju pagalmos. Draudzenes dzīvoja šādās mājās, savu brīvo laiku pavadījām pagalmos, lai vismaz kāda mamma mūs varētu sasaukt, ja vajadzētu. Līdām pa betona sienām un caurulēm, kuras imitēja kaut ko līdzīgu šodienu bērnu laukumiem, sēdējām uz trepēm, spēlēdamas spēles, šķita, ka īstā dzīve ir tieši tur - pagalmā. Pagalmā notika visa tā brīža dzīve, attiecību skaidrošana, rotaļas. Un "īstās" dzīves vērojumi! Jo mājā pieaugušie savas attiecības risināja aiz slēgtām durvīm, taču pagalms bija visiem pieejams, arī tādiem cilvēkiem kā man, kas dzīvoja vienu ielu tālāk, divstāvu koka mājā ar uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmiem kaimiņiem. Pagalmā es redzēju daudz un tas vienmēr bija vilinošais aspekts, lai turp ietu atkal.
Elīna
Varēja ārā novusu izstiept, muzonu uzlikt un iemācīties krievu valodu.
Ieva
Vienreiz gandrīz nokritu no jumta, kad labojām to. Iestrēgu liftā. Kādreiz liftā kāds dzērājs gulēja. Ar draugiem izštukojām kā ielauzties pagrabā, utt. Lai gan rajona dzīve sevī iekļāva strelkas (organizēti kautiņi starp rajoniem), riteņu zādzības, dīvainu iemītnieku apcelšanu, es galvenokārt atceros bērnību.
Anastasija
Vēstules tika nodotas caur diegu pa balkonu.
Kristina
Dažreiz ar draudzenēm norunājām pat stundu tāpat vien kāpņutelpā. Katru rītu nevarēju sagaidīt zvanu pie durvīm, lai ietu ārā ar draugiem. Raimonda
Ļoti daudz draugu. Katra diena pagalmā bija lieliska.
Vadislav
Zvanījāmies cilvēkiem no telefona būdiņas, kur maksā zvana saņēmējs. Un tikām pieķerti no kaimiņu tantes, kas atnāca mūs nolamāt par to, ka viņai bija jāmaksā 20 santīmi par zvanu, ko saņēma no būdiņas.
Agnese
Rīgā nav jauku atmiņu. Jaukās atmiņas ir no Jēkabpils, kur bērnībā visi bloku mājās bērni ārā draudzējās, tur bija arī pīlādži un futbols! Visa vasara vienā piedzīvojumā.
Vineta
Visa grīda aizdegās, tētis izlēca no mūsu balkona uz kaimiņu balkonu. Astotajā stāvā…
Olga
Sētā viens puisis man uzsita pa dibenu, es aizgāju pasūdzēties tētim. Tad izcēlās neliela "saķeršanās", kur kaimiņš sita manam tētim pa degunu. Tad braucām viņu meklēt ar policijas mašīnu pa pilsētu.
Una
Bērnībā divus stāvus augstāk dzīvoja apalīgs mopsis Ādams, kurš vienmēr, jebkuru citu cilvēku uz kāpnēm ieraugot, nesās virsū bužināties un urkšķēt. Tik mīļš un tik ātri uzlaboja dienu.
Alise
No rītiem skrējām citu draudzeņu poģīšos un klauvējām pie durvīm, lai sauktu spēlēties ārā. Vai vēl labāk kliedzām no ielas, lai nebūtu jākāpj pa trepēm. Un no vecmammas mājām, kas arī ir daudzdzīvokļu ēkā, spilgtākās atmiņas ir katru vasaru satikt kaimiņu kundzes gados, kas nekad nebeidz brīnīties par to kā laiks skrien un bērni aug.
Dita
Bērnības atmiņas, kaut kas pazīstams, pat ja tā ir bloķene Kijevā.
Agnese
Mums bija pagalms, kurā visi vienmêr bija, nu tā ka vienmēr visi spêlēja vai nu paslēpes ar tuk tukiem vai luksaforus. Es kaut kad nesen tieši domāju cik foršas ir blokmājas jo pie mums uz pagalmu nāca bērni no privātmājàm. Visi tur pulcējās un zināja ka ja nu nav ko darīt tad pie mums var nākt.
Baiba
Māmiņdienas rītā noplūcu kaimiņu audzētās tulpes zem loga un tiku pieķerta.
Alīna
Kad, ziemā, starp mašīnām, spēlējām hokeju. Pret mājas sienu sitām bumbu, spēlējām mīnusus un kvadrātus.
Mārtiņš
Atceros kā mukām no ‘mēteļa virinātāja’, kas bija ieklīdis mūsu pagalmā.
Olga
Ap stūri nekad nezini kas tevi sagaida.
Anya
Bija drošības sajūta, ka tevi ieskauj bloķenes. Sētā iemācījos ar vienaudžiem krievu valodu. Spēlējām tennisu pret māju sienām, vecenītēm tas dikti nepatika, jo traucēja gulēt diendusu. Šobrīd sentiments. Mana blokmāja atradās blakus ezeram, bija diezgan skaisti.
Una
Bērnības draugu loks un daudz svaigā gaisa!
Artūrs